Pārskats par pieturzīmju lietojumu vienkāršā teikumā

Ar pieturzīmēm jāatdala	Piemēri
Vienlīdzīgi teikuma locekļi	Madaras, kumelītes, pelašķi – visas puķes var pīt Jāņu vainagā.
Atkārtotie vārdi	Pinu, pinu vainadziņu. Lēni jo lēni plūst upe.
Savrupināti apzīmētāji vai savrupināta apzīmētāju grupa	Pie apvāršņa paceļas saule – spoža un karsta. Pie apvāršņa paceļas saule – tik ļoti spoža un karsta.
Savrupināts pielikums vai pielikuma grupa	Ezis, gudrinieks, savāca savā paslēptuvē veselu kaudzi sausu lapu. Suni, savu mīluli, viņa atgrūda.
Savrupināts teikuma priekšmets	Ūdens – tā ir dzīvība.
Savrupināts papildinātājs	Raini - to es esmu daudz lasījusi. Dullie – tiem pieder viss.
Savrupināts apstāklis vai apstākļu grupa	Jūrā, iepretim upes grīvai, labi ķērās taimiņi. Ceturtdien, rīt, ir ķīmijas olimpiāde. Puisis cītīgi tuvojās mērķim - solīti pa solītim. Vakar, saulrieta laikā, pie debesīm varēja manīt zvaigznes.
Divdabja teiciens	Skolotāja ienāca klasē, teikdama: „Rīt būs kontroldarbs.” Meitene gāja pa ceļu, domādama savu domu.
Uzruna	"Labrīt, vecmāmiņ!" Sarkangalvīte teica un nāca iekšā. "Labrīt, meitiņ!" vilks atteica vecmāmiņas balsī un vaidēja.
Uzrunas grupa	Mīļais draugs, paliec sveiks!
Izsauksmes vārds	Ak, cik skaisti! O, tu lieliski izskaties!
Partikulas „Jā!” „Nē!” „Lūdzu!”	Jā, man patīk zīmēt! Nē, šis mētelis nav mans! Lūdzu, piezvani man!
Iespraudums	Pēc manām domām, tā ir lieliskākā ideja, kādu man jebkad gadījies dzirdēt. Mūsu mežā aug dažādas sēnes, piemēram, bērzlapes, gailenes, baravikas un bekas. Man patīk pavasara puķes, konkrētāk narcises un frēzijas.
Iestarpinājums	Mans mīļākais daiļdarbu autors ir Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns).

Vienreizīgs un vienreizējs

Vienreizējs ir tāds, ko izmanto tikai vienu reizi vai tas, kas notiek vienu reizi.
Piemēram.
Vienreizējās lietošanas trauki.

Vienreizīgs ir tāds, kam nav līdzīgu, kam piemīt pozitīvas īpašības vai noskaņas.
Piemēram.
Vienreizīgs saulriets.

Efektīgs un efektīvs

Efektīvs ir kaut kas iedarbīgs.
Piemēram.
Efektīva matu maska.
Efektīvs līdzeklis.

Efektīgs ir kaut kas iespaidīgs, kaut kas, kas piesaista uzmanību.
Piemēram.
Efektīga kleita.
Efektīgs priekšnesums.

Iespraudumi

Iespraudumi

Iespraudumus no pārējā teikuma parasti atdala ar komatiem, bet var atdalīt arī ar domuzīmēm, ja vēlas tos īpaši izcelt.

Piemēram.

Laime – pēc rakstnieka J.Jaunsudrabiņa teiktā – ir cilvēka dzīves un cenšanās kalngals.

Ar komatiem atdala šādus vārdus un vārdu grupas:

Manuprāt Tavuprāt Pēc manām domām Pēc preses ziņām Man liekas Man šķiet Piemēram

Bez šaubām Starp citu Protams Par laimi Tavu laimi Iespējams Cerams

Cik zināms Kā zināms Kā redzams Kā par nelaimi Kā par brīnumu Galu galā Goda vārds

No vienas puses No otras puses Pirmkārt Otrkārt Vārdu sakot Taisnību sakot

Iespraudumi (paskaidrojošās vārdu grupas) ar ievadītājvārdu

Paskaidrojošās vārdu grupas no pārējās teikuma daļas

• parasti atdala ar komatiem;
• atdala ar domuzīmēm, ja grib izcelt;
• atdala ar iekavām, ja paskaidrojums ir maznozīmīgs.

No paskaidrojošās vārdu grupas		nav atdalāmi šādi ievadītājvārdi:
ar komatu vai īpaša izcēluma gadījumā ar domuzīmi vai kolu atdalāmi šādi ievadītājvārdi (iespraudumi):
		galvenokārt īpaši it īpaši sevišķi it (jo) sevišķi tā sauktais (saucamais) to skaitā to starpā parasti patiesībā	arī pat biežāk retāk mazāk vairāk visvairāk vismaz laikam tostarp
piemēram proti tas ir respektīvi citiem vārdiem pirmkārt otrkārt jāsaka	īsāk konkrētāk pareizāk precīzāk var teikt var sacīt vārdu sakot

• Var būt arī iespraustas teikuma daļas, piemēram:
  kaut kas neticams, ja atmiņa neviļ, tas nevar būt, tas ir sen zinām, tas bija jau agrāk teikts, kā ļaudis runā, velns viņu zina utt.
• Vārdus šķiet, ceru, domāju, redzi, zini, stāsta, saka, tiesa teikumā var lietot kā teikuma locekļus vai kā iespraudumus.

Apstākļa vārdu pareizrakstība

1. Kopā rakstāmie apstākļa vārdi

Kopā rakstās tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ne-, pa-, ik-, pat- vai beidzas ar –pat

Jebkad Jebkur

Nekur Nekad

Pavisam Papilnam

Ikreiz Arvien

Patlaban

Turpat Tāpat

2. Šķirti rakstāmie apstākļa vārdi

Šķirti raksta tos apstākļa vārdus, kuriem vārdu savienojuma pirmajā daļā ir kaut, diezin, diez, nezin, nez

Kaut kad Kaut kā Kaut kur

Diezin kad Diezin kā Diezin kur

Diez kad Diez kā Diez kur

Nezin kad Nezin kā Nezin kur

Nez kad Nez kā Nez kur

Lai vieglāk atcerētos, ka "kaut kad", "kaut kā", utt. jāraksta šķirti, var iegaumēt teikumu: 

"Neiesim kauties, dzīvosim šķirti." (Neiesim kauties, dzīvosim šķirti.)

3. Garie patskaņi jāraksta vārdos:
tūliņ, tūlīt, kāpēc, tāpēc, vēl.

4. Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi līdzās salikteņos:
cikkārt, tikko, katrreiz, otrreiz.

5. Apstākļa vārds pašreiz
Vārds pašreiz radies no vārdu savienojuma (šo)pašu reiz(i). Nepareizi ir lietot patreiz.

6. Apstākļa vārdi, aiz kuriem lietvārds var tikt lietots ģenitīvā 
Apstākļa vārdi cik, tik, daudz, vairāk, maz, mazāk var būt saistīti ar lietvārdiem.
Aiz šiem apstākļa vārdiem lietvārdi lietojami ģenitīvā.

"Papriekš" un "pa priekšu" lietojums.

Papriekš ir apstākļa vārds, kas rakstāms kopā. Papriekš tiek lietots laika nozīmē (vispirms).

Piemēram.
Papriekš jāpaveic iesāktie darbi, tad var doties atvaļinājumā. (Vispirms ir jāpaveic iesāktie darbi, tad var doties ceļojumā.)


Pa priekšu ir vārdu savienojums, kas nav apstākļa vārds. Pa priekšu tiek lietots vietas nozīmē.

Piemēram.
Pa priekšu Jānim gāja Pēteris.

"Neparko" un "ne par ko" precīza pielietošana.

Neparko ir apstākļa vārds,kas rakstāms kopā. "Neparko" var lietot arī kā nekādā gadījumā.

Piemēram.
Es neparko neēdīšu griķus. (Es nekādā gadījumā neēdīšu griķus.)


Ne par ko ir vārdu savienojums, kas nav apstākļa vārds. To lieto vārdu savienojuma "par ko" noliegumā.

Piemēram.
Daudz runāja, bet ne par ko īpašu.